Njā sen te nekas nav rakstīts.Daudzas lietas notikušas kopš pēdējā ieraksta.
Bij gan kāpumi, gan kritieni.Tagad jau viss daudz maz ir nostabilizējies. Varētu teikt ka iestājusies rutīna(kas ne visai patīk). No rīta braukšana ar autoskolas instruktoru, tad darbs, tad mājas.Brīdienas paliek lai patusētos un paspētu paskeitot.Gribās lai laika varētu būt vairāk, tad varētu daudz vairāk paspēt izdarīt.
Skumji paliek par to, ka aizvien vairāk draugu pamet Kreiso Krastu, kur garām ejot uz katras sienas var redzēt 115, pamet jau netikai rajonu, bet arī valsti.
Es jau ar netaisos te dzīvot un tēlot baigo patriotu kurš vienkārši nēesmu.
Nolikšu tiesības un arī sākšu domāt par Kreisā Krasta un šīs valsts pamešanu un došanos uz labākiem medību laukiem.
Paliek šeit jau pārsvarā tie kam daudz maz labs darbs un ģimene te, kas viņus notur no došanās prom.Nesaskatu jēgu tēlot no sevis baigo patriotu. Principa pēc nebraukt prom un dzīvot te pelnot grašus raujoties darbā pa 12h un saņemot niecīgu naudas summu, par kuru sanāk tikai samaksāt pardzīvokļa īri un tad pārējo mēnesi dzīvot uz roltoniem.
Lab ne par to jau stāsts.
Neizvērtīšos filozofiskajos rakstos par to vai pamest Latviju vai palikt e neskatoties ne uz ko.
Pašam jau prom gibās uz valsti kur cilvēki ir laipni, pretīmnākoši un dzīvespriecīgi nevis drūmi un depresīvi kā šeit.
Joprojām sapņu valsts ir Holande.uz ko arī tēmēšu pēc tiesību saņemšanas, kaut gan varētu ari laist uz kaut kurieni kur ir paziņas vai draugi!
Tak što nevermind big or small fuck them all :D
Davaj turās pacaņčiki. KK
skan rinis one- no rigas
